Dīvaini tūrisma objekti Amerikā

sevur Neparasti, Viesnīcas

Amerikā vienuviet sadzīvo visdažādākie tūrisma objektu, no kuriem daži ir pārsteidzoši dīvaini, lai neteiktu ko vairāk. Neatkarīgi no tā, vai meklējat muzeju, kas veltīts banāniem vai no papīra izgatavotas mājas, ir visai lielas izredzes to visu atrast kaut kur Amerikas Savienoto Valstu plašumos. Šī patiesi ir iespēju zeme – arī visiem dīvaiņiem un viņu talantu piekritējiem, tāpēc šoreiz esam izveidojuši sarakstu ar savdabīgiem tūrisma objektiem, ko ceļotāji var ieplānot apskatīt nākamā ceļojuma laikā dodoties uz ASV.

1. Leilas Matu muzejs. Šis muzejs nav tik vienkāršs, kā sākotnēji izklausās pēc tā nosaukuma. Independensā, Misūri, esošais muzejs ir pasaules vienīgais matu muzejs, kurā ir vairāk nekā 600 dažādu vainagu un vairāk nekā 2000 rotaslietu, kas veidotas no nekā cita kā cilvēku matiem. Matu un kakla rotas no matiem! Šodien tas varētu šķist visai dīvainu un nedabiski, bet Viktorijas laikmetā gan vīrieši, gan sievietes valkāja šādus rotājumus. Katrai rotaslietai ir savs stāsts, kāpēc tā tika radīta. Dažreiz tai būs personas vārds, dzimšanas un miršanas datums. Citos darbos tā ietvertais “materiāls” tiek izmantots kā ģimenes koks vainaga veidā. Daži no muzeja eksemplāriem satur matus no tādiem elkiem kā Maikls Džeksons un Merilina Monro. Leilas muzejam ir arī sava mājas lapa: http://leilashairmuseum.net/

2. Bārnija Smita tualetes sēdekļu mākslas muzejs. Jā, jūs nepārlasījāties! Kāds tiešām ir izdomājis un realizējis ideju par šāda muzeja eksistenci. Šajā muzejā, kas atrodas San Antonio, Teksasā, pensionējies kapteinis, kurš pie reizes ir arī santehniķis, Bārnijs Smits, ir pārvērtis tualetes poda sēdekļus un to vākus savdabīgos mākslas darbos. Sākotnēji muzeja darbība tā pirmsākumos sākās kapteiņa garāžā, tagad muzejs ir populāra apstāšanās vieta garām braucošajiem ceļotājiem, kuri šeit var arī iegādāties tualetes poda vāku kā suvenīru ar iegravētu savu vārdu. Vairāk par muzeju iespējams uzzināt tā Facebook lapā ar nosaukumu “Barney Smith’s Toilet Seat Art Museum”.

3. The Farnham Colossi lielizmēra cilvēku statuju kolekcija. Ja vēlaties sajusties augumā ļoti maziņi, tad šādu iespēju piedāvā Farnham Colossi jeb Milžu zeme, kas atrodas Ungerā, Rietumvirdžīnijā. Kolekciju savākuši un izveidojuši Farnhama kungs un kundze, pāris, kurš savā kolekcijā laipni uzņem lielizmēra statujas, sākot no milzīgā muļķu cilvēka līdz pat Ziemassvētku vecītim. Jāpiebilst, ka pievakarē visas šīs statujas vienkopus izskatās visai baisi. Pilnu aprakstu var lasīt šajā adresē: http://www.roadsideamerica.com/story/10965

4. Apskates objekts – Papīra namiņš. 1922. gadā inženieris vārdā Eliss F. Stenmans, sāka veidot savu vasaras māju no avīzēm, tāpet vien – jautrības vārdā. Tagad šo vasaras namiņu sauc par “Papīra Māju” un tas ir atrodams Rokportas pilsētā, Masačūsets. Kā jau varat nojaust – mājā itin viss ir izveidots no papīra, sākot ar klavierēm līdz pat no papīra veidotajiem galdiem un krēsliem. Meklējiet sīkāku informāciju par šo objektu paštaisītā mājaslapā: http://www.paperhouserockport.com/

5. Kadiljaku rančo. Šis unikālais objekts ir kļuvis par vienu no Amerikas ikoniskākajām iebrauktuvēm. Tas atrodas 66. šosejas maršruta vietā Amarillo, Teksasā. Šī mākslas instalācija aptver desmitiem rindā nostādītu Kadiljaku automašīnas, kas ir daļēji apbedītas zemē, ar deguna galiem zem zemes, šķietami tādos pašos leņķos kā Lielās piramīdas no Gizas, Ēģiptē. Krāsas, kādās izkrāsoti šie Kadiljaki, ir īsts satricinājums, tāpēc šie dekoratīvie transportlīdzekļi joprojām pārsteidz ceļotājus arī šodien.

You May Also Like..

Ko bagāti cilvēki, kuri ir slikti finansēs, var iemācīt

2017. gada martā finanšu finansējuma vietne Financial Samurai publicēja emuāru, kas kļuva ļoti populārs “Ar pūlēm $ 500 000 gadā: kāpēc ir tik grūti ar lieliem ienākumiem izvairīties no žurku sacīkstēm.” Daudziem var likties, ka ar $ 500 000 (€ 422 243) Amerikā (kredit lån) vai kur citur var tikai ar pūlēm izdzīvot, varbūt ir pienācis laiks nopietnākai izpratnei par finansēm. Būtībā šādi cilvēki ir bagāti un varbūt no neapzinās vai arī aiz tā visa slēpjas kas cits. Raksts norāda to, ka ģimenes ar augstu ienākumu izmaksas ir nepieciešama un neatņemama daļa, ja tiek pelnīts daudz naudas. Kā jūs varat iedomāties, šis raksts saņēma kritiku par šādu apgalvojumu. Protams, ir vairāk izdevumu, kas saistīti ar bagātību, un nevajag iedomāties, ka katrs zina ienesīgo cilvēku pūles. Viss, ko var teikt, ir tas, ka ir viena izcila atšķirība starp nabadzīgo un bagātāko finanšu cīņu ir iespēja. Kad jūs nopelnāt daudz naudas, katram ir iespēja šos izdevumus samazināt, pat ja tas ietekmē dzīvesveidu vai pat peļņas potenciālu. Ja jūs nesaņemat lielu peļņu, jūs varat tikai samazināt ļoti ierobežotu daudzumu, jo diez vai kāds cilvēks ar ierobežotām finansēm meklē starp dārgākajiem dzīvokļiem, kur dzīvot, ikdienā apmeklē restorānus u.c. Protams, arī ne tik turīgiem ir iespēja atrast risinājumus, piemēram, ņemt mazāk brīvdienas, sevišķi valstī, kur brīvdienu nav ļoti daudz. Būtībā atklājās, tas tie, kuri gadā pelna 500 000 ASV dolārus ir tādas pašas finansiālas problēmas kā tādiem, kurš pelna 50 000 ASV dolāru (42 224 eiro) vai mazāk. Viņi visi, neatkarīgi no ieņēmumiem, cīnās ar stresu un nespēj saprast, kā savilkt galus. Būsim patiesi – lielākajai daļai cilvēku 500 000 ASV dolāru gadā, pat ar nodokļiem un izdevumiem, atrisinātu daudz problēmu. Tomēr raksts māca arī to, ka šī nauda neatrisinās visas finansiālās problēmas, ja vien darbinieks nezinās un neizpratīs, kā to pārvaldīt. Katras personas finanses ir svarīgas, bet, šķiet, bagātākie tam pievērš jo mazāk uzmanības. Gandrīz visi, kas nopelna vairāk, automātiski tērē vairāk. Šī iemesla dēļ, neskatoties uz viņu ienākumiem, daudzām ģimenēm, šķiet, pietiek tikai tam lai “izdzīvotu”. Teikt, ka ir svarīgi pelnīt vairāk bez nepieciešamības tomēr tērēt mazāk ir gluži kā teikt neēd mazāk, bet vairāk trenējies. Tad katram var būt nepieciešams domāt, cik daudz ir jāskrien, lai sadedzinātu kalorijas no ābola kūkas, kas tika apēsts nesen tuvākajā restorānā. Vieglāk un lietderīgāk ir atteikties no tās kūkas. Daudzi cilvēki arī izvēlas braukt ar automašīnu tā vietā, lai pārvietotos ar citiem transporta līdzekļiem, lai varētu atļauties Nintendo spēles, McDonald’s vai restorānu maltītes ikdienā, jo vienkārši vairāk naudas nozīmē arī garas darba stundas, dizaineru drēbes, jaunu frizūru katru nedēļu, ceļojumus apkārt pasaulei u.c. Līdz ar to tas viss rada tādu kā apli ar izdevumiem un laika trūkuma no kā cieš arī tie, kuri pelna ievērojami mazāk. Tomēr katrs var iemācīties, kā tērēt mazāk un tad arī pietiks ar 422 224 eiro, tāpat kā ar 42 224 eiro gadā. Tā ir viena no lietām, ko tie, kuri ir slikti finansēs var iemācīt citiem, lai nepieļautu tādas pašas kļūdas. Vairāk variet lasīt šeit: http://www.penge247.dk/sms-lan/

Ko mēs zinām par naudu un vai mākam ar to rīkoties

Nauda ir pirms vairākiem gadsimtiem izdomāts līdzeklis, kas ļauj mums to apmainīt pret jebkuru preci un pakalpojumu. Bet, mūsdienu cilvēks, nez kāpēc ir iemanījies naudu cienīt vairāk nekā attiecības, draugus un citas vērtības. Mazliet no naudas vēstures Ļoti sen, cilvēki mācēja tikai iemainīt vienu preci pret otru. Tirgošanās, kādu mēs to pazīstam šodien, tajos laikos nebija. Cilvēks, kaut ko izgatavoja pats un tad iemainīja to pret vajadzīgo preci. Nauda vai jebkurš cits tās ekvivalents nebija vajadzīgs. Daba sniedza cilvēkam visu, kas viņam bija nepieciešams prieks izdzīvošanas. Izgatavoja cilvēks cirvi un ar to devā medībās, nomedīja zvēru, tika pie gaļas. Sapina grozu, aizgāja uz mežu, salasīja ogas. Bet, tas cilvēks, kas izgatavo labus cirvjus un labus grozus, ne vienmēr ir labs mednieks. Ko viņam darīt? Bet, labs mednieks, ne vienmēr ir labs meistars – viņam lūst cirvji, viņš tos izgatavo atkal, bet viņi atkal salūzt…Kāpēc viņam visu laiku lūst cirvji? Tāpēc, ka viņš nemāk tos kvalitatīvi izgatavot…Viss ir ļoti vienkārši, tātad, tas meistars kurš māk izgatavot cirvjus, izgatavo tos un samaina pret gaļu, kuru māk labi nomedīt mednieks. Viss bija labi līdz tam laikam, kamēr medniekam vairs nebija vajadzīgi cirvji un grozi – lån 10000. Amatniekam, vajag strādāt katru dienu, bet medniekam, tik daudz cirvju nevajag. Izeja atradās pati no sevis. Abpusējās mainīšanās procesā, cilvēki pamanīja, ka eksistē preces, kuras visvairāk bija nepieciešamas cilvēkiem. Pie tādām precēm piederēja: dzīvnieku ādas, sāls, graudi, apģērbs, apavi, trauki, utt. Bet, zelts un sudrabs, jau kopš seniem laikiem ir visvairāk pieprasītā prece, no tiem tad arī tika izgatavota pirmā nauda. Nav izslēgs, ka tik svarīga loma tiem tika piešķirta tāpēc, ka iegūt tos, nebija nemaz tik viegli, bet toties pārnēsāt – ļoti viegli. Ar laiku, visvairāk pieprasīto preci (zeltu un sudrabu / utan) sāka saukt. Ar laiku, naudai tika piešķirta liela vērtība (kaut gan īstenībā, tā nekad tāda nav bijusi un īstenībā nav arī šobrīd). Kā ar naudu ir mūsdienās Izskatās, ka mūsdienās, vislielākais spēks (tai skaitā arī graujošais), piemīt nevis ieročiem, bet – naudai. Naudas dēļ, cilvēki, katru dienu izdara noziegumus. Naudas dēļ, tautas karo ar tautām. Baudas dēļ, bieži vien, notiek prātam neiedomājamas lietas, kuras pat ir grūti izskaidrot. Reizēm liekas prātam neaptverami, ko ar cilvēci ir izdarījusi nauda! Naudas kults Nav brīnums, ka visas sarunas, filmas, grāmatas, semināri, padomi mājas lapās, kas māca kā nopelnīt naudu un palikt bagātam, ir veicinājušas naudas kulta attīstību. Mūsdienu jaunatne ir vērsta uz karjeru un bagātības pelnīšanu nevis uz ģimenes veidošanu. Tas nav ne labi, ne slikti. Vienkārši, tas tā ir. Naudas kults, šobrīd ir vērojams visās pasaules valstīs. Nav gandrīz neviena cilvēka, kas nesapņotu kļūt bagāts. Kaut gan jāsaka, ka cilvēki ir ļoti dažādi, vieni izvēlas būt bagāti un nelaimīgi, citi ne tik bagāti, bet laimīgi. Bet ir arī tādi cilvēki, kas ir gan bagāti, gan laimīgi un otrādi.

Viesnīcu biznesa pārsteidzošie fakti

Iespējams, arī jums uzturēšanās viesnīcā ir viens no lielākajiem dzīves priekiem. Tā ir liela bauda atpūsties pēc dienas pilnas ar ekskursijām, iepazīstot jaunas valsts, vai pēc garas darba komandējuma dienas tālu prom no mājām – un neuztraukties par ēdiena gatavošanu vai tīrīšanu. Taču viesnīcu bizness spēj pārsteigt ar saviem statistikas datiem un interesantiem sīkumiem, par kuriem jums varbūt nebija ne jausmas. Iekārtojieties krēslā ērtāk un iepazīstaties ar viesnīcu biznesa pārsteidzošākajiem faktiem, kurus piedāvā musu Rumāņu partneri no tā saucamajiem imprumut rapid: Neviens gan precīzi nav saskaitījis, bet tiek lēsts, ka vairāk nekā 700 000 viesnīcu un kūrortu ir izkaisīti visā pasaulē. Kopējais telpu skaits šiem dažādajiem īpašumiem sasniedz teju 15,5 miljonus. Prātam neaptverami, vai ne? Viesnīcās notiekošās pašnāvības nu jau ir atzītas par atsevišķu pašnāvību veidu vairāk nekā gadsimtu un, iespējams, daudz ilgāk. Šī parādība ir bijusi pat vairāku zinātnisko pētījumu objekts. Viena lieta, ko mēs zinām, ir tas, ka cilvēki, kuri nolemj par labu pašnāvībai viesnīcā, patiesībā dzīvo pavisam netālu no pašas viesnīcas. Dīvains ir arī tāds fakts, ka, jo vairāk viesnīcu tiek uzceltas vienā apkaimē, jo vairāk vietējie cilvēki kļūst par viesnīcu pašnāvību upuriem. Tas tika pierādīts pētījumā par viesnīcu pašnāvībām Lasvegasā, Amerikā. 64% no globālajiem viesnīcu īpašniekiem uzskata, ka mūsdienās tiešsaistes rezervēšana ir pati svarīgākā viesnīcu rezervēšanas opcija. Tajā pašā laikā 89% no pasaules apceļotājiem uzskata, ka tiešsaistes rezervācijas ir būtiski svarīga, ja tai klāt brīvi pieejamas ir arī citu ceļotāju atsauksmes. 2012. gadā ASV ceļojumu pārdošana viedtālrunī vai planšetdatorā sasniedza 8 miljardus ASV dolāru. Kopš tā laika viedās pārdošanas apjoms ir pieaudzis līdz pat grandioziem 26,14 miljardiem ASV dolāru. Pilsēta, kurā vidēji ir visaugstākās viesnīcu istabiņu cenas nav vis Ņujorka, bet gan Ženēva, Šveicē. Numuriņi šajā pilsētā vidēji maksā 308 eiro par nakti (ar uzsvaru uz – vidēji). Ženēvā esošā viesnīca “President Wilson” “Penthouse” numurs tiek uzskatīts par visdārgāko viesnīcas numuru pasaulē. Šīs telpas vidējā cena par nakti ir patiesi milzīga summa, apmēram no 61,000 līdz 84,000 ASv dolāru. Kāds Maiami bāzēts uzņēmums sācis tirgot mazgājamas dvieļu un peldmēteļu uzšuves ar izsekošanas ierīci, ļaujot viesnīcām nozaudētās lietas viegli atrast, kad tās pazūd. Līdzīgas sistēmas strādā arī Apvienotajā Karalistē un Austrālijā. Viens viesnīcu biznesa uzņēmums Honolulu jau ir ietaupījis milzu naudu, izmantojot šo tehnoloģiju, un ziņo, ka samazinās baseina dvieļu zādzību skaitu līdz par pārsteidzošam apjomam – par 3250 mazāk dvieļiem katru mēnesī tiek nozagti šim uzņēmumam. Nākamreiz noteikti padomā, vai ir vērts ko tādu darīt – dvieļa saimnieks ātri tevi atradīs! Sešas no desmit visaugstākajām pasaules viesnīcām atrodas vienā pilsētā, vienā valstī. Un tas ir nekur citur kā Dubaijā – te atrodama vairāk nekā puse no 10 visaugstākajām viesnīcām pasaulē. “JW Marriott Marquis Dubai” ir pasaulē visaugstākā viesnīca, kurai ir 76 stāvi un tā ir 355 metrus augsta. Francija ir visvairāk apmeklētā valsts pasaulē. Tā katru gadu piesaista vairāk nekā 80 miljonus ceļotāju. Taču tas nebūt nav pārsteidzoši, ņemot vērā gleznainos Alpus, franču virtuvi, skaistos galamērķus, vienu no labākajiem vīniem un daiļrunīgo cilvēku klātbūtni. “Koshu Nishiyama Onsen Keiunkan” Japānā ir nosaukta par vecāko viesnīcu pasaulē, un tā ir arī reģistrēta arī Ginesa Pasaules rekordu grāmatā. Šī viesnīca ir vairāk nekā 1300 gadus veca un tās īpašumtiesības pieder vienai un tai pašai ģimenei jau vairāk nekā 50 paaudzēs.